Šī jaunattīstītā mākslinieciskā prakse balstās telpu, objektu un pieredžu radīšanā, kas aicina uz personīgu pārdomu un kolektīvu klātbūtni. Tā pārsniedz tradicionālā dizaina vai komerciālu mērķu robežas, koncentrējoties uz iekšējo līdzsvaru, autentiskumu un klusuma dziļumu. Katrs darbs ir dzīva meditācijas pieredzes pēda – telpa ne tikai skaistumam, bet arī apziņai.

Process tiek vadīts ar intuitīvu dialogu starp ķermeni, materiālu un telpu, nojaucot robežas starp mākslinieku un skatītāju, objektu un sevi, mākslu un dzīvi.

Klātbūtne caur radīšanu

Radošā procesa dzīvošana kā meditācija un iekšējās saskaņas prakse
Objektu ļaušana veidoties caur sajūtu pieredzi, nevis uzliktu nodomu
Telpu kultivēšana, kas atspoguļo emocionālu skaidrību un aicina uz klusām pārdomām

Kopīgā izpēte

Skatītāja aicināšana piedzīvot klusumu un līdzsvarotu enerģiju
Vides radīšana, kurā robežas starp instalāciju, performanci un dzīvojamo telpu izplūst
Savienojuma veicināšana caur klātbūtni, nevis izskaidrojumu

Plūstošās robežas

Darba un esības, procesa un rezultāta sapludināšana
Radīšanas uztveršana kā nepārtraukts iekšējās un ārējās mājas veidošanas process
Materiālu, kustību un telpas pārvēršana meditācijas stāvokļu izpausmēs

Šī mākslinieciskā pieeja atbalsta instalācijas, performanču un sadarbību projektus, kur telpa kļūst par dzīvu organismu – veidotu laikā, kustībā, klusumā un caurspīdīgumā. Tā ne tikai atspoguļo personīgu ceļojumu, bet arī atver kopīgu telpu atklājumiem, jūtīgumam un apzinātai uzmanībai.